¹ Bijušās Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas parakstīšanas un ratifikācijas datumi.

² Zāras zemes ratifikācija 14.01.1953 — Zāra kļuva par Vācijas neatņemamu sastāvdaļu 01.01.1957.

³ Pirmā ratifikācija: 28.03.1953. Denonsēšana stājas spēkā 13.06.1970.

⁴ Serbijas un Melnkalnes valstu savienības parakstīšanas un ratifikācijas datumi.

⁵ Saskaņā ar Rezolūciju CM/Res(2022)3, ko Ministru komiteja pieņēma 23.03.2022., Krievijas Federācija pārstāj būt Līguma ETS Nr. 5 līgumslēdzēja puse 16.09.2022. Attiecīgi Krievijas Federācija pārstāj būt Protokola puse arī 16.09.2022.

Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Apņemoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu kopīgu to tiesību un brīvību aizsardzību, kas nav vēl iekļautas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta “Konvencija”) I sadaļā,

Ir vienojušās par sekojošo:

Nevienam nedrīkst liegt tiesības uz izglītību. Veicot funkcijas, kuras tā uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas ir saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ik pēc zināma saprātīga laika posma organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu.

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse Konvencijas parakstīšanas vai ratifikācijas laikā, vai jebkurā laikā pēc tam var nosūtīt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram deklarāciju, kurā norādīts, cik lielā mērā tā apņemas attiecināt šī Protokola nosacījumus uz tām deklarācijā nosauktajām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga.

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas ir nosūtījusi iepriekšminēto deklarāciju, var ik pēc laika nosūtīt turpmākas deklarācijas par izmaiņām iepriekšējo deklarāciju nosacījumos vai par to, ka tiek izbeigta šī Protokola nosacījumu attiecināšana uz kādu no tās teritorijām.

Saskaņā ar šo pantu iesniegtā deklarācija tiks uzskatīta par iesniegtu saskaņā ar Konvencijas 56. panta 1. daļu.

Augsto Līgumslēdzēju Pušu starpā šī Protokola 1., 2., 3. un 4. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju; tas jāratificē reizē ar Konvenciju vai pēc tās ratificēšanas. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks deponēti desmit ratifikācijas raksti. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti, kas to ratificēs vēlāk, Protokols stāsies spēkā tai dienā, kad tiks deponēts šīs valsts ratifikācijas raksts.

Ratifikācijas raksti tiks deponēti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš visām dalībvalstīm paziņos ratificējušo valstu nosaukumus.

Parakstīts Parīzē, 1952. gada 20. martā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušajai valstij.