¹ Bijušās Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas parakstīšanas un ratifikācijas datumi.

² Serbijas un Melnkalnes valstu savienības parakstīšanas un ratifikācijas datumi.

³ Saskaņā ar Rezolūciju CM/Res(2022)3, ko Ministru komiteja pieņēma 23.03.2022., Krievijas Federācija pārstāj būt Līguma ETS Nr. 5 līgumslēdzēja puse 16.09.2022. Attiecīgi Krievijas Federācija pārstāj būt Protokola puse arī 16.09.2022.

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo Protokolu,

Apņemoties veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu noteiktu tiesību un brīvību kopīgu aizsardzību ar 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta “Konvencija”) palīdzību,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. Ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu augstākā instancē. Šo tiesību izmantošanu, ieskaitot izmantošanas pamatu, nosaka likums.

2. Izņēmumi šo tiesību īstenošanā ir pieļaujami attiecībā uz vieglāka rakstura pārkāpumiem, kas noteikti likumā, vai gadījumos, kad attiecīgo personu pirmajā instancē ir notiesājusi augstākās tiesas instance vai šī persona ir notiesāta pēc attaisnojoša sprieduma pārsūdzēšanas.

Ja kāda persona ar galīgu spriedumu tiek notiesāta par noziedzīgu nodarījumu un pēc tam tiek attaisnota vai apžēlota, pamatojoties uz jauniem pierādījumiem vai jaunatklātiem apstākļiem, kas neapstrīdami liecina par tiesas kļūdu, tad personai, kura šādas tiesāšanas rezultātā ir saņēmusi sodu, pienākas zaudējumu atlīdzība atbilstoši attiecīgās valsts likumiem vai praksei, ja vien netiek pierādīts, ka minētais nezināmais apstāklis nebija savlaicīgi atklāts vienīgi vai daļēji šīs personas vainas dēļ.

1. Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt krimināllietā tajā pašā valstī par noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņš jau ir ticis attaisnots vai notiesāts saskaņā ar šīs valsts likumu un kriminālprocesuālajām normām.

2. Iepriekšējās daļas nosacījumi nekavē atkārtotu lietas ierosināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem, ja ir jauni pierādījumi vai jaunatklāti apstākļi, vai ja iepriekšējā procesā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.

3. Atkāpes no šī panta saskaņā ar Konvencijas 15. pantu nav pieļaujamas.

Laulātie ir vienlīdzīgi privāttiesiska rakstura tiesībās un pienākumos laulības laikā un pēc tās izbeigšanās gan savā starpā, gan attiecībās ar bērniem. Šis pants neliedz valstīm veikt tādus pasākumus, kas nepieciešami bērnu interešu aizstāvēšanai.

1. Ikviena valsts šī Protokola parakstīšanas laikā vai iesniedzot glabāšanā tā ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumentu, var norādīt, uz kuru tās teritoriju vai teritorijām šis Protokols attiecas, un noteikt, cik lielā mērā tā atzīst šī protokola piemērojamību šai teritorijai vai teritorijām.

2. Jebkurā laikā ikviena valsts var Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā paplašināt šī protokola darbības sfēru uz jebkuru citu teritoriju, kas norādīta šajā paziņojumā. Attiecībā uz šo teritoriju Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko divu mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēma šo deklarāciju.

3. Jebkura deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar šī panta divām iepriekšējām daļām, var tikt atsaukta vai grozīta attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas norādīta šajā deklarācijā, nosūtot Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju. Atsaukums vai grozījumi stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko divu mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēma šo deklarāciju.

4. Saskaņā ar šo pantu izdarītā deklarācija tiks uzskatīta par izdarītu saskaņā ar Konvencijas 56. panta 1. daļu.

5. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar tā ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, un ikviena teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar šī panta sakarā izdarīto attiecīgās valsts paziņojumu, var tikt uzskatītas par atsevišķām teritorijām 1. pantā pieminētā valsts teritorijas jēdziena sakarā.

6. Ikviena valsts, kas iesniegusi deklarāciju saskaņā ar šī panta 1. vai 2. daļu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt deklarāciju par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas deklarācija, ka tā atzīst Tiesas kompetenci saņemt sūdzības no fiziskām personām, nevalstiskajām organizācijām vai fizisku personu grupām saskaņā ar Konvencijas 34. panta nosacījumiem attiecībā uz visiem vai jebkuru no šī Protokola 1. līdz 5. pantam.

Dalībvalstu starpā šī Protokola 1. līdz 6. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

Šo protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Protokols ir pakļauts ratificēšanai, akceptēšanai vai apstiprināšanai. Eiropas Padomes dalībvalsts nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo Protokolu, ja tā nav vienlaicīgi vai agrāk ratificējusi Konvenciju. Ratifikācijas raksti, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumenti tiek deponēti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

1. Šis Protokols stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko divu mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā septiņas Eiropas Padomes dalībvalstis ir atzinušas šo Protokolu par saistošu saskaņā ar 8. panta nosacījumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kura vēlāk atzīst šo Protokolu par saistošu, tas stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko divu mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā tika deponēts ratifikācijas raksts, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokuments.

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņos visām Eiropas Padomes dalībvalstīm par:

a. jebkuru parakstu;

b. ikviena ratifikācijas raksta, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanu;

c. ikvienu datumu, ar kuru šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 6. un 9. pantu;

d. jebkuru citu dokumentu, deklarāciju vai informāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1984. gada 22. novembrī, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušajai valstij.