¹ Vai to pašu jautājumu var iesniegt ANO Cilvēktiesību komitejai pēc tam, kad tas ir izskatīts tiesvedībā ECT. Tas pats jautājums nozīmē to pašu iesniedzēju, tos pašus būtiskos faktus un to pašu materiāltiesisko prasību.

² Valsts nav izdarījusi atrunu, kas liegtu ANO Cilvēktiesību komitejai izskatīt individuālu sūdzību, ja tas pats jautājums jau ir izskatīts citā starptautiskā izmeklēšanas vai mierizlīguma procedūrā. Komitejas praksē tiesvedība ECT ietilpst šajā kategorijā.

³ Valsts ir izdarījusi atrunu, kas liedz ANO Cilvēktiesību komitejai izskatīt individuālu sūdzību, ja tas pats jautājums jau ir izskatīts citā starptautiskā izmeklēšanas vai mierizlīguma procedūrā. Komitejas praksē tiesvedība ECT ietilpst šajā kategorijā.

⁴ Valsts nav Eiropas Padomes dalībvalsts un nekad nav tāda bijusi. Tā nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un nav atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikciju.

ŠĀ PROTOKOLA DALĪBVALSTIS,

IEVĒRODAMAS,

ka “Starptautiskā pakta par civilajām un politiskajām tiesībām” (turpmāk – Pakts) mērķu sasniegšanas un tā noteikumu īstenošanas nolūkā būtu lietderīgi dot iespēju Cilvēktiesību komitejai (turpmāk – Komiteja), kas nodibināta saskaņā ar Pakta IV nodaļu, pieņemt un izskatīt, kā tas paredzēts Protokolā, atsevišķu personu iesniegumus par to, ka tās kļuvušas par šajā Paktā minēto tiesību pārkāpumu upuriem,

VIENOJĀS:

Saskaņā ar 1. panta noteikumiem personas, kuras apgalvo, ka ir pārkāptas kādas no Paktā minētajām to tiesībām, un kuras izsmēlušas visus nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus, var iesniegt Komitejai izskatīšanai rakstveida iesniegumu.

Ikvienu saskaņā ar šo Protokolu iesniegto iesniegumu Komiteja var atzīt par nepieņemamu, ja tas ir anonīms vai ja Komiteja uzskata, ka tiek ļaunprātīgi izmantotas tiesības iesniegt šādu iesniegumu, vai ja iesniegums ir nesavienojams ar Pakta noteikumiem.

1. Saskaņā ar 3. panta noteikumiem par ikvienu atbilstoši Protokolam iesniegto iesniegumu Komiteja ziņo šā Protokola dalībvalstij, kura, kā tiek apgalvots, pārkāpj kādu no Pakta noteikumiem.

2. Valsts, kas saņēmusi šādu paziņojumu, sešu mēnešu laikā iesniedz Komitejai rakstveida paskaidrojumu vai atbildi, kurā izskaidrots attiecīgais jautājums un norādīti iespējamie pasākumi, kurus šī valsts būtu varējusi veikt.

1. Saskaņā ar šo Protokolu saņemtos iesniegumus Komiteja izskata, ņemot vērā visu rakstveida informāciju, kuru tai iesniegusi konkrētā persona un attiecīgā dalībvalsts.

2. Komiteja neizskata nevienas personas iesniegumu, pirms tā nav pārliecinājusies par to, ka

(a) šis pats jautājums netiek izskatīts, izmantojot citu starptautiskās izmeklēšanas vai noregulēšanas mehānismu;

(b) konkrētā persona ir izsmēlusi visas tai pieejamās tiesību aizsardzības iespējas savā zemē. Šis noteikums nav spēkā gadījumos, kad šādu iespēju izmantošana tiek nepamatoti atlikta.

3. Sājā Protokolā paredzētajā kārtībā iesniegtos iesniegumus Komiteja izskata slēgtās sēdēs.

4. Savus apsvērumus Komiteja paziņo attiecīgajai dalībvalstij un konkrētajai personai.

Komiteja Pakta 45. pantā paredzētajā ikgadējā pārskata ziņojumā sniedz īsu atskaiti par savu darbību saskaņā ar šo Protokolu.

Iekams nav sasniegti mērķi, kas izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1960. gada 14. decembrī pieņemtajā 1514. (XV) rezolūcijā attiecībā uz Deklarāciju par neatkarības piešķiršanu koloniālajām zemēm un tautām, šā Protokola noteikumi nekādā ziņā neierobežo sūdzību iesniegšanas tiesības, kuras šīm tautām garantētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās specializēto institūciju starptautiskajās konvencijās un dokumentos.

1. Šo Protokolu var parakstīt ikviena valsts, kas parakstījusi Paktu.

2. Šo Protokolu ratificē jebkura valsts, kas ir ratificējusi Paktu vai pievienojusies tam. Ratificēšanas dokumentus nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Šim Protokolam var pievienoties ikviena valsts, kas ratificējusi Paktu vai pievienojusies tam.

4. Pievienošanās stājas spēkā pēc tam, kad pievienošanās dokuments nodots Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram glabāšanā.

5. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs informē visas valstis, kas parakstījušas šo Protokolu vai pievienojušās tam, par katra ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā.

1. Saskaņā ar kārtību, kādā stājās spēkā Pakts, šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram nodots glabāšanā desmitais ratifikācijas raksts vai pievienošanās dokuments.

2. Katrā valstī, kas ratificē šo Protokolu vai pievienojas tam pēc desmitā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā, šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad šī valsts nodevusi glabāšanā savu ratifikācijas rakstu vai pievienošanās dokumentu.

Šā Protokola noteikumi attiecas uz visām federatīvo valstu daļām bez jebkādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem.

1. Ikviena šā Protokola dalībvalsts var ierosināt grozījumus un iesniegt tos Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs savukārt nosūta ierosinātos grozījumus šā Protokola dalībvalstīm un lūdz paziņot, vai tās vēlas sasaukt dalībvalstu konferenci, lai izskatītu šos grozījumus un balsotu par to pieņemšanu. Ja vismaz trešdaļa dalībvalstu izsakās par šādas konferences sasaukšanu, ģenerālsekretārs sasauc minēto konferenci Apvienoto Nāciju Organizācijas vadībā. Jebkurš grozījums, kuru pieņem vairākums dalībvalstu, kas piedalās šajā konferencē un balsošanā, jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai apstiprināšanai.

2. Grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja un pieņēmušas vismaz divas trešdaļas šā Protokola dalībvalstu saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām.

3. Pēc grozījumu stāšanās spēkā tie ir obligāti dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas. Pārējām dalībvalstīm ir obligāti šā Protokola noteikumi un visi iepriekšējie grozījumi, ko tās pieņēmušas.

1. Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā šo Protokolu denonsēt, rakstveidā paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Denonsācija stājas spēkā pēc trim mēnešiem no dienas, kad šo paziņojumu saņēmis ģenerālsekretārs.

2. Denonsācija neietekmē šā Protokola noteikumu turpmāku piemērošanu jebkuram iesniegumam, kas līdz denonsācijas spēkā stāšanās dienai iesniegts saskaņā ar 2. pantu.

Neatkarīgi no paziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar šā Protokola 8. panta 5. punktu, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs informē visas Pakta 48. panta 1. punktā minētās valstis par:

(a) šā Protokola parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos tam saskaņā ar 8. pantu;

(b) šā Protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 9. pantu un jebkura grozījuma spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 11. pantu;

(c) šā Protokola denonsāciju saskaņā ar 12. pantu.

1. Šis Protokols, kura teksti angļu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, nododams glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas šā Protokola kopijas visām Pakta 48. pantā minētajām valstīm.