Praktiskie norādījumi
Lūgums noteikt pagaidu pasākumus¹

Nosakot pagaidu pasākumu – ko Tiesa dara ārkārtas apstākļos –, tā cenšas nodrošināt aizsardzību pret tūlītēju neatgriezeniska kaitējuma risku. Tāpēc Tiesa uzdod procesa pusēm piemērot šādu pasākumu tikai tad, ja pēc visas pieejamās informācijas izvērtēšanas tā uzskata, ka pasākums ir nepieciešams pušu interesēs vai procesa pienācīgai norisei. Tiesas noteiktie pagaidu pasākumi var prasīt pusēm atturēties no noteiktām darbībām vai uzdot tām veikt konkrētus pasākumus.

Tiesas nolikuma 39. panta jaunā kodificētā redakcija paredz, ka pagaidu pasākumi ir piemērojami gadījumos, kad pastāv “tūlītējs neatgriezeniska kaitējuma risks Konvencijā noteiktām tiesībām”. Jēdziens “neatgriezenisks kaitējums Konvencijā noteiktām tiesībām” ir definēts kā kaitējums, kas sava rakstura dēļ nebūtu atlīdzināms, novēršams ar stāvokļa atjaunošanu vai pienācīgi kompensējams. Šajā kontekstā jēdziens “atjaunošana” jāsaprot kā atgriešanās stāvoklī, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas. Tādējādi Tiesa nosaka pagaidu pasākumus, ja pastāv risks, ka bez šādiem pasākumiem rastos situācija, kurā restitutio in integrum un citi atlīdzinājuma veidi nebūtu iespējami, ja Tiesa procesa noslēgumā tos atzītu par pamatotiem. Tādēļ lietas apstākļiem ir jāpārsniedz augsts nopietnības slieksnis, lai 39. pants būtu piemērojams. Pagaidu pasākumus nosaka tikai tad, ja ir prima facie pierādījumi, kas liecina par tūlītēju neatgriezeniska kaitējuma risku, nevis tad, ja bez pagaidu pasākumiem sūdzības iesniedzēji vienīgi saskartos ar grūtībām. Par nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšanu sk. turpmāk III.C daļu.

Tādējādi Tiesa principā nosaka pagaidu pasākumus tikai izņēmuma lietās un pēc visu attiecīgo apstākļu stingras pārbaudes. Vairumā šādu lietu pieejamie pierādījumi norāda uz skaidri pamatotu apgalvojumu par patiesu apdraudējumu dzīvībai un fiziskajai neaizskaramībai un no tā izrietošu reālu risku, ka tiks nodarīts smags kaitējums, pārkāpjot Konvencijas pamatnoteikumus.

Tiesas pilnvaras lemt par lūgumiem noteikt pagaidu pasākumus īsteno dežūrējošie tiesneši vai, attiecīgā gadījumā, Sekcijas priekšsēdis, Palāta, Lielās palātas priekšsēdis, Lielā palāta vai Tiesas priekšsēdis (39. panta 2. punkts).

Dežūrējošie tiesneši ir tiesneši, kas saskaņā ar 8. panta 1. un 2. punktu ievēlēti par piecu Sekciju priekšsēžu vietniekiem. Saskaņā ar 39. panta 5. punktu Tiesas priekšsēdis viņus ieceļ lemt par lūgumiem noteikt pagaidu pasākumus. Kopš 2022. gada visi pieci Sekciju priekšsēžu vietnieki pilda dežūrējošo tiesnešu pienākumus. Praksē dežūrējošie tiesneši neizskata lūgumus noteikt pagaidu pasākumus pret Līgumslēdzēju Pusi, attiecībā uz kuru attiecīgais tiesnesis ir ievēlēts vai kuras pilsonis viņš ir.

Grozītajā 39. panta redakcijā Tiesa plenārsēdē nolēma ieviest īpašu tiesisko pamatu, kas vajadzības gadījumā ļauj Tiesas priekšsēdim noteikt pagaidu pasākumus.

Lūgumus noteikt pagaidu pasākumus jaunās individuālajās sūdzībās galvenokārt izskata dežūrējošie tiesneši ar Tiesas sekretariāta specializētas struktūrvienības palīdzību. Dežūrējošie tiesneši var nodot lūgumu noteikt pagaidu pasākumus kādam no citiem 39. panta 2. punktā uzskaitītajiem lēmumu pieņēmējiem, tostarp koleģiālam tiesas sastāvam. Nodošana var notikt dažādās situācijās un ir atkarīga no lūguma rakstura, lietas, kurā lūgums iesniegts, un steidzamības pakāpes. Steidzamība var nozīmēt, ka lūgumu nav iespējams nodot koleģiālam tiesas sastāvam un ka dežūrējošais tiesnesis var nolemt uz laiku piemērot 39. pantu, cita starpā, lai atvieglotu šāda lūguma turpmāku izskatīšanu koleģiālā tiesas sastāvā. Tas, vai lūgumu izskatīs koleģiāls tiesas sastāvs, ir pašas Tiesas lēmums.

Lūgumus noteikt pagaidu pasākumus, kas iesniegti starpvalstu lietās, individuālajās sūdzībās, kuras atrodas izskatīšanā Lielajā palātā, un paziņotās individuālajās sūdzībās, kas jau nodotas Sekcijām, principā izskata Tiesas priekšsēdis, Lielās palātas priekšsēdis vai Sekciju priekšsēži. Iespēja nodot lūgumu koleģiālam tiesas sastāvam pastāv arī tad, ja lēmuma pieņemšanas kompetence sākotnēji ir Tiesas priekšsēdim, Lielās palātas priekšsēdim vai Sekciju priekšsēžiem.

Pēc 39. panta lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšanas, ko Tiesa 2023. gadā veica plenārsēdē, visi Tiesas nolēmumi par pagaidu pasākumiem neatkarīgi no pieņemtā lēmuma rakstura (piemēram, pagaidu pasākumu noteikšana, lūgumu noraidīšana, lūgumu izskatīšanas atlikšana, esošo pagaidu pasākumu atcelšana) tiek paziņoti pusēm lēmuma veidā, ko attiecīgi parakstījis dežūrējošais tiesnesis, Sekcijas priekšsēdis, Lielās palātas priekšsēdis vai Tiesas priekšsēdis. To tiesnešu vārdi, kuri pieņem lēmumus pagaidu pasākumu procedūrā, lēmumos tiek norādīti konsekventi.

Lēmumiem pievieno Tiesas sekretariāta vēstuli, kurā ietverta ar procedūru saistīta informācija, kā arī pusēm adresēti norādījumi vai pieprasījumi.

Sūdzības iesniedzējus par Tiesas lēmumiem attiecībā uz lūgumiem noteikt pagaidu pasākumus informē tīmekļa vietnē ECHR Rule 39 Site, ar faksa sūtījumu vai pa pastu.

Atkarībā no lietas apstākļiem Tiesa var noteikt pagaidu pasākumus līdz turpmākam paziņojumam, uz tiesvedības Tiesā laiku vai uz noteiktu laikposmu.

Ja pagaidu pasākumi tiek noteikti uz noteiktu laikposmu, tam var būt dažādi iemesli, piemēram: līdz no pusēm ir saņemta Tiesas pieprasītā attiecīgā informācija; lai nacionālās tiesas notiekošā procesā varētu pilnībā izvērtēt jautājumu, kas ir lūguma noteikt pagaidu pasākumus priekšmets; tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka lūgums būtu jāizskata koleģiālam tiesas sastāvam un sēdes ieplānošanai vajadzīgs ilgāks laiks; vai tāpēc, ka dežūrējošais tiesnesis uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams vairāk laika.

Ja Tiesa ir pieprasījusi papildu informāciju, abas puses saskaņā ar Tiesas nolikuma 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu tiek aicinātas noteiktā termiņā sniegt nepieciešamo informāciju. Attiecīgā termiņa ilgums ir atkarīgs no lietas apstākļiem un lūguma steidzamības. Šādos gadījumos pēc informācijas saņemšanas no pusēm Tiesa var nolemt jebkuru spēkā esošu pagaidu pasākumu pagarināt, nepagarināt vai atcelt.

Tiesa var arī nolemt atlikt lūgumu noteikt pagaidu pasākumus izskatīšanu un aicināt puses sniegt informāciju, ja steidzamības pakāpe to pieļauj, gadījumos, kad informācija, ko sūdzības iesniedzēji iesnieguši Tiesai, nav pietiekama, lai Tiesa varētu izskatīt lūgumu, un tiek uzskatīts, ka pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas ir iespējams pieprasīt informāciju no atbildētājas Līgumslēdzējas Puses.

Ja lūguma izskatīšana tiek atlikta, atbildētāja Līgumslēdzēja Puse vai abas puses saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu tiek aicinātas noteiktā termiņā sniegt nepieciešamo informāciju. Attiecīgā termiņa ilgums ir atkarīgs no lietas apstākļiem un lūguma steidzamības pakāpes. Pēc informācijas saņemšanas no pusēm Tiesa var vai nu vēlreiz atlikt lūguma izskatīšanu un uzdot pusēm papildu jautājumus, vai arī pieņemt lēmumu par lūgumu noteikt pagaidu pasākumus.

Tiesa var arī nolemt saskaņā ar Tiesas nolikuma 39. panta 3. punktu paziņot Ministru komitejai par pagaidu pasākumu, ja tiesas sastāvs, kas noteica pagaidu pasākumu, uzskata, ka šāda paziņošana ir pamatota. Šādos apstākļos puses tiek informētas par šo paziņošanu.

Ja tiek apgalvots, ka atbildētāja Līgumslēdzēja Puse nav izpildījusi pagaidu pasākumu, un Tiesa nolemj paziņot atbildētājai Līgumslēdzējai Pusei par sūdzību vai tās daļu, Ministru komitejai var paziņot arī par jebkuru jautājumu, kas uzdots saistībā ar Konvencijas 34. pantā paredzēto pienākumu izpildi.

Abām pusēm ir pienākums pilnībā sadarboties procesa norisē un jo īpaši savu iespēju robežās veikt darbības, kuras Tiesa uzskata par nepieciešamām pienācīgai tiesas spriešanai (sk. 44A pantu). Attiecībā uz sūdzības iesniedzējiem tas nozīmē pienākumu nodrošināt, lai lūgumi noteikt pagaidu pasākumus tiktu iesniegti savlaicīgi un ietvertu visu nepieciešamo informāciju un dokumentus (sk. turpmāk 32.–37. punktu). Ir izšķiroši svarīgi, lai sūdzības iesniedzēji nekavētu lūguma iesniegšanu nolūkā radīt lielāku steidzamības pakāpi. Šāda kavēšanās var nelabvēlīgi ietekmēt sūdzības iesniedzēju tiesības un intereses, kā arī Tiesas spēju efektīvi izskatīt lūgumus noteikt pagaidu pasākumus. Attiecībā uz Līgumslēdzējām Pusēm daudzos, lai gan ne visos, gadījumos tām var būt iespēja ietekmēt steidzamības pakāpi. Tiesa uzsver, ka Līgumslēdzējas Puses vienmēr var iepriekš paziņot Tiesai, ja tās uzskata, ka drīzumā varētu tikt iesniegts 39. panta lūgums, vienlaikus sniedzot jebkādu attiecīgu informāciju.

Kā paskaidrots iepriekš 13. punktā, Tiesas nolēmumi par lūgumiem noteikt pagaidu pasākumus pusēm tiek paziņoti lēmuma veidā, ko paraksta lēmumu pieņēmušais tiesas sastāvs. Šis tiesas sastāvs pēc sava ieskata var sniegt papildu pamatojumu.

Lēmumus saistībā ar lūgumiem noteikt pagaidu pasākumus pārsūdzēt nevar.

Tomēr atbildētāja Līgumslēdzēja Puse var lūgt Tiesu pārskatīt tās lēmumu noteikt pagaidu pasākumus, ja tā uzskata, ka pasākumi vairs nav nepieciešami, vai ja tās rīcībā ir informācija, kas attiecīgajā laikā nebija pieejama vai netika savlaicīgi iesniegta Tiesai. Šādu lūgumu iesniegšanai nav noteikts termiņš. Saņemot pārskatīšanas lūgumu, Tiesa var lūgt otrai pusei noteiktā termiņā sniegt apsvērumus. Pēc tam Tiesa izskata pušu apsvērumus un pieņem lēmumu par pārskatīšanas lūgumu, pamatojoties uz jebkādu aktuālu un būtisku faktisko un juridisko informāciju.

Apstākļu maiņas gadījumā sūdzības iesniedzēji var iesniegt jaunu lūgumu noteikt pagaidu pasākumus, ja sākotnējais lūgums nav apmierināts.

Saskaņā ar 39. pantu noteiktu pasākumu jebkurā laikā var atcelt ar Tiesas lēmumu. Jo īpaši, tā kā saskaņā ar 39. pantu izdots rīkojums ir saistīts ar tiesvedību Tiesā, pasākums tiks atcelts, ja sūdzība netiks uzturēta.

Ja tas ir pamatoti, Tiesa var nolemt atzīt sūdzību par nepieņemamu vienlaikus ar lūguma noteikt pagaidu pasākumus noraidīšanu.

Saskaņā ar Tiesas prioritātes politiku sūdzības, kurās ir noteikti pagaidu pasākumi, ietilpst “steidzamo sūdzību” kategorijā (I kategorija). Tādēļ tām ir priekšroka salīdzinājumā ar citu kategoriju sūdzībām, un tās tiek izskatītas un izlemtas pēc iespējas drīzāk (sk. arī Tiesas prioritātes politiku).

Lūgumiem, ja vien iespējams, jābūt vienā no Līgumslēdzēju Pušu oficiālajām valodām, un tie jāiesniedz tīmekļa vietnē ECHR Rule 39 Site, ar faksa sūtījumu vai pa pastu. Tiesa neizskatīs lūgumus, kas nosūtīti pa e-pastu.

Tajos jānorāda šāda informācija:

Kopā ar lūgumu jāiesniedz arī turpmāk norādītā informācija un dokumenti.

Iepriekš minētās informācijas un dokumentu neiesniegšana var būt pamats uzskatīt, ka lūgums noteikt pagaidu pasākumus ir nepamatots vai nepilnīgs.

Ar vienkāršu atsauci uz citos dokumentos izklāstītiem argumentiem vai uz nacionālo tiesvedību nepietiek. Iepriekš minētā informācija un dokumenti ir jāpievieno ikvienam lūgumam.

Tiesa ne vienmēr sazināsies ar sūdzības iesniedzējiem, kuru lūgums noteikt pagaidu pasākumus ir nepilnīgs.

• Sūdzības iesniedzēja vārds(-i)

• Sūdzības iesniedzēja uzvārds(-i)

• Sūdzības iesniedzēja pašreizējā adrese vai aizturēšanas vieta

• Dzimšanas datums

• Pilsonība(-as)

• Ja ir vairāki sūdzības iesniedzēji, jānorāda katra sūdzības iesniedzēja “vārds(-i)”, “uzvārds(-i)”, “pašreizējā adrese”, “dzimšanas datums” un “pilsonība(-as)”

• Pārstāvja, ja tāds ir, vārds(-i), uzvārds(-i), adrese un statuss/saistība/oficiālā funkcija

• Valsts vai valstis, pret kurām ir vērsts lūgums

A. Lūguma noteikt pagaidu pasākumus pamatojums:

1. Detalizēts pašreizējās situācijas apraksts;

2. Iespējamā tūlītēja neatgriezeniska kaitējuma riska būtība;

3. Visu saistīto dokumentu kopijas (nesen izdotas medicīniskās izziņas, fotogrāfijas, sūdzības iesniedzēja neaizsargātību apliecinoši dokumenti, raksti presē vai ziņojumi par sūdzības iesniedzēja situāciju utt.);

4. Pārvietošanas/izraidīšanas/izdošanas gadījumos:

a. Detalizēts izcelsmes valsts/galamērķa valsts pamešanas iemeslu izklāsts;

b. Iemesli bailēm atgriezties izcelsmes valstī/galamērķa valstī;

c. Informācija par ierašanās datumu un apstākļiem Līgumslēdzējā Pusē;

d. Galamērķa valsts;

e. Paredzamais pārvietošanas/izraidīšanas/izdošanas datums;

f. Visu saistīto dokumentu kopijas (kratīšanas orderi, apcietināšanas orderi, notiesājoši spriedumi, raksti presē vai ziņojumi par sūdzības iesniedzēju, valstu ziņojumi utt.).

B. Informācija par nacionālo tiesvedību Līgumslēdzējā Pusē:

1. Informācija par nacionālo tiesvedību, tostarp tiesas nolēmumu un apelācijas sūdzību datumiem un saturu;

2. Visa pārējā būtiskā informācija par procesiem nacionālajās iestādēs;

3. Visu saistīto dokumentu kopijas (nacionālo iestāžu lēmumu kopijas, tiesas nolēmumi, nacionālajām iestādēm un tiesām iesniegtie pieteikumi u. tml.);

4. Pārvietošanas/izraidīšanas/izdošanas gadījumos:

a. Informācija par patvēruma procedūru, ja tāda ir;

b. Informācija par izraidīšanas procedūru;

c. Visu saistīto dokumentu kopijas.

C. Konvencijas panti, uz kuriem atsaucas.

D. Ja lūgumu iesniedz pārstāvis, jāiesniedz pienācīgi aizpildīta pilnvaras veidlapa. Veidlapu var nosūtīt neilgi pēc lūguma iesniegšanas. Lūgumu noteikt pagaidu pasākumus var iesniegt tikai ar sūdzības iesniedzēja piekrišanu.

E. Tiesas piešķirtais reģistrācijas numurs, ja tāds jau ir piešķirts saistībā ar šo lūgumu.

F. Visa pārējā informācija un dokumenti, ko uzskatāt par nepieciešamiem.

Lūgumi noteikt pagaidu pasākumus parasti jāiesniedz pēc iespējas drīzāk pēc galīgā nacionālā lēmuma pieņemšanas, lai Tiesai un tās sekretariātam būtu pietiekami daudz laika jautājuma izskatīšanai. Tiesa var nespēt izskatīt lūgumus izraidīšanas vai izdošanas lietās, ja tie saņemti mazāk nekā vienu darba dienu pirms paredzētā pārvietošanas laika³.

Ja galīgais nacionālais lēmums ir drīzumā gaidāms un pastāv tūlītējas izpildes risks, jo īpaši izraidīšanas vai izdošanas lietās, sūdzības iesniedzējiem un viņu pārstāvjiem lūgums noteikt pagaidu pasākumus jāiesniedz, negaidot šo lēmumu, skaidri norādot datumu, kurā tas tiks pieņemts, un to, ka lūgums ir iesniegts ar nosacījumu, ka galīgais nacionālais lēmums būs nelabvēlīgs.

Tiesa neizskata apelācijas par nacionālo tiesu lēmumiem, un sūdzības iesniedzējiem izraidīšanas vai izdošanas lietās pirms vēršanās Tiesā ar lūgumu noteikt pagaidu pasākumus jāizmanto nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kas var apturēt pārvietošanu. Ja sūdzības iesniedzējam joprojām ir iespēja izmantot nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus ar apturošu iedarbību, Tiesa nepiemēros 39. pantu, lai novērstu pārvietošanu.

Ja persona, kuras lūgums noteikt pagaidu pasākumu ir noraidīts, tiek pārvietota uz citu Līgumslēdzēju Pusi, tā vajadzības gadījumā var iesniegt jaunu lūgumu pret šo valsti saskaņā ar Tiesas nolikuma 39. pantu vai sūdzību saskaņā ar Konvencijas 34. pantu.

Pēc lūguma noteikt pagaidu pasākumus iesniegšanas sūdzības iesniedzējam vai viņa pārstāvim ir pienākums sekot tā turpmākai virzībai un atbildēt uz Tiesas sekretariāta korespondenci.

Sūdzības iesniedzējam sarakstē ar Tiesas sekretariātu jārīkojas rūpīgi. Ir būtiski, lai Tiesa nekavējoties tiktu informēta par jebkādām izmaiņām sūdzības iesniedzēja tiesiskajā statusā vai citos apstākļos (piemēram, ja sūdzības iesniedzējam tiek piešķirta uzturēšanās atļauja, viņš atgriežas savā izcelsmes valstī vai citādi maina adresi, ja mainās pārvietošanas datums un laiks vai ja ir pieņemts jauns tiesas nolēmums vai notikušas citas izmaiņas saistībā ar sūdzības iesniedzēja lūgumu).

Ja pasākums ir piemērots, sūdzības iesniedzējam vai viņa pārstāvim regulāri un nekavējoties jāinformē Tiesa par jebkādas notiekošas nacionālās tiesvedības gaitu. Ja tas netiek darīts, lieta var tikt svītrota no Tiesas izskatāmo lietu saraksta.

Ja pagaidu pasākuma noteikšana ir atteikta, sūdzības iesniedzējam vai viņa pārstāvim jāinformē Tiesa, vai sūdzību paredzēts uzturēt. Sūdzības iesniedzēja pārstāvim pēc savas iniciatīvas arī nekavējoties jāinformē Tiesa par jebkādu iespējamu kontakta zudumu ar sūdzības iesniedzēju.

Ja lūgums ir iesniegts tīmekļa vietnē ECHR Rule 39 Site un pēc lēmuma paziņošanas sūdzības iesniedzējam vai viņa pārstāvim šajā vietnē tas ir slēgts, turpmākā sarakste ar Tiesu jānosūta ar faksa sūtījumu vai pa pastu. Sarakste, kas pa e-pastu tieši adresēta tiesnesim, Sekcijas priekšsēdim, Tiesas priekšsēdim vai Tiesas sekretariāta darbiniekam, netiks izskatīta.